Pēdējā kauja

[melnais jātnieks iebrūk kurbada zemē, un sākas izšķirošā kauja, kurā kurbads beidzot sastaps savus niknākos naidniekus aci pret aci!]

Arvien skaudrāk ziemeļu vēji pūš
Melnus vētras mākoņus pamalē grūž
Nekas vairs nebūs kā bijis
Laiks ir visu pārmainījis

Nekas nebūs vairs kā kādreiz bijis
Laiks ir it visu pārmainījis

Laika dzīlēs pazudīs varoņa vārds
Pārmainīts taps arī pats stāsts
Tie, kas krita aizmirsti tiks
Uz viņu kauliem jauna zāle dīgs

Bet vēl nav gals,
Vēl kauja dārd
Tur kurbads stāv
Un nikni cērt

Viņš sauli apturēs debesīs
Pret straumi upi pagriezīs

Neņem to lāsti, ne ļaunas likstas
Nespēj tam burvības darīt ko sliktu
Droši viņš visam cauri ir gājis
Nu melnais jātnieks pretim tam stājas

Kurbads zobenu ceļ
Milža galvu pušu šķeļ
No zirga melnais jātnieks krīt
Nu tas vienreiz ir padarīts

Jau naidnieks bēg
Tam zeme deg
Aust pamalē rīts
Zelta stariem vīts
Melnie mākoņi klīst
Ir atkal zilas debesis

Bet ļauna acs, tā neguļ, tā visu redz
Kur plecā cirsta dziļa vāts
Vel čūska savu indi spļauj
Pirms varonis viņu kauj

Paceļ kurbads kreiso roku un nospiež čūsku raganu
Paceļ labo un pāršķeļ milzim galvu
Un tikai tad no nāvīgās žults nonāvēts
Krīt uz sava zobena un mirst…